{"id":474,"date":"2026-05-05T10:21:31","date_gmt":"2026-05-05T07:21:31","guid":{"rendered":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/?page_id=474"},"modified":"2026-05-05T10:34:52","modified_gmt":"2026-05-05T07:34:52","slug":"nbs-in-latvian","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/nature-based-solutions-nbs\/nbs-in-latvian\/","title":{"rendered":"Nature-Based Solutions in Latvian"},"content":{"rendered":"<p><\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-extra-large-font-size\"><strong>Dab\u0101 balst\u012btie risin\u0101jumi eitrofik\u0101cijas mazin\u0101\u0161anai<\/strong><\/p>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-file\"><a id=\"wp-block-file--media-ef7ea14a-bf76-4b3f-bd81-5b5bb16419fa\" href=\"https:\/\/sisu.ut.ee\/wp-content\/uploads\/sites\/909\/NBS_list_LV.pdf\">NBS_list_LV<\/a><a href=\"https:\/\/sisu.ut.ee\/wp-content\/uploads\/sites\/909\/NBS_list_LV.pdf\" class=\"wp-block-file__button wp-element-button\" download aria-describedby=\"wp-block-file--media-ef7ea14a-bf76-4b3f-bd81-5b5bb16419fa\">Download<\/a><\/div>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><a id=\"_Toc228183349\">Lauksaimniec\u012bbas zemes<\/a><\/h2>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-table\"><table class=\"table table-hover\"><tbody><tr><td><strong>Polderu renaturaliz\u0101cija<\/strong><\/td><td>Ietver dabisk\u0101ku apst\u0101k\u013cu atjauno\u0161anu polderu ainav\u0101s \u2013 zem\u0101s teritorij\u0101s, kas norobe\u017eotas ar dambjiem un kur\u0101s \u016bdens re\u017e\u012bms tiek regul\u0113ts. T\u0101 tiek \u012bstenota, piel\u0101gojot dren\u0101\u017eas sist\u0113mas un s\u016bk\u0146u staciju darb\u012bbu vai ar\u012b to p\u0101rtraucot, k\u0101 ar\u012b atjaunojot \u016bdenste\u010du savienojam\u012bbu (t.sk. ar palien\u0113m), lai nodro\u0161in\u0101tu dabisk\u0101ku \u016bdens dinamiku. \u0160\u012bs p\u0101rmai\u0146as palielina \u016bdens uzkr\u0101\u0161anas kapacit\u0101ti, pal\u012bdz mazin\u0101t pl\u016bdu risku un veicina biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas atjauno\u0161anos poldera teritorij\u0101.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Da\u013c\u0113ji dabisko z\u0101l\u0101ju atjauno\u0161ana vai izveide<\/strong><\/td><td>Ietver degrad\u0113tu teritoriju atjauno\u0161anu vai intens\u012bvi izmantotas lauksaimniec\u012bbas zemes p\u0101rveido\u0161anu par z\u0101l\u0101ju ekosist\u0113m\u0101m ar daudzveid\u012bgu viet\u0113jo ve\u0123et\u0101ciju. T\u0101 tiek \u012bstenota, samazinot intens\u012bvu augsnes apstr\u0101di, izveidojot past\u0101v\u012bgu z\u0101l\u0101ja segumu un veicinot piem\u0113rotus gan\u012b\u0161anas vai p\u013cau\u0161anas re\u017e\u012bmus. \u0160ie pas\u0101kumi uzlabo \u016bdens infiltr\u0101ciju, samazina augsnes eroziju un bar\u012bbas vielu nopl\u016bdi, k\u0101 ar\u012b veicina biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu, vienlaikus saglab\u0101jot z\u0101l\u0101ju ekolo\u0123isk\u0101s funkcijas.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Tie\u0161\u0101 s\u0113ja \/ minim\u0101la augsnes apstr\u0101de<\/strong><\/td><td>Lauksaimniec\u012bbas metode, kas samazina vai piln\u012bb\u0101 izsl\u0113dz meh\u0101nisku augsnes apstr\u0101di kult\u016braugu audz\u0113\u0161anas laik\u0101. Kult\u016braugi tiek s\u0113ti tie\u0161i augsn\u0113 ar minim\u0101lu ar\u0161anu vai bez t\u0101s, vienlaikus uz augsnes virsmas saglab\u0101jot augu atliekas vai segkult\u016bras. \u0160\u012b pieeja pal\u012bdz saglab\u0101t augsnes strukt\u016bru, uzlabo \u016bdens infiltr\u0101ciju un samazina augsnes eroziju un bar\u012bbas vielu nopl\u016bdi. Augsnes seguma saglab\u0101\u0161ana un minimiz\u0113ta apstr\u0101de veicina ar\u012b augsnes biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu un uzlabo lauksaimniec\u012bbas aug\u0161\u0146u ilgtermi\u0146a notur\u012bbu un augl\u012bbu.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Dabiska lietus\u016bdens uztver\u0161ana un novad\u012b\u0161ana\/p\u0101rdal\u012b\u0161ana lauk\u0101<\/strong><\/td><td>Pieeja, kas paredz lauksaimniec\u012bbas ainavu organiz\u0113\u0161anu t\u0101, lai efekt\u012bv\u0101k uztvertu, uzkr\u0101tu un izplat\u012btu lietus\u016bdeni augsn\u0113 un laukos. T\u0101 tiek \u012bstenota, pl\u0101nojot kult\u016braugu izvietojuma principus un \u016bdens apsaimnieko\u0161anas elementus atbilsto\u0161i dabiskajam reljefam, \u013caujot \u016bdens pl\u016bsmai pal\u0113nin\u0101ties, vienm\u0113r\u012bgi izklied\u0113ties un infiltr\u0113ties augsn\u0113 vis\u0101 teritorij\u0101. \u0160\u012b prakse uzlabo augsnes mitruma saglab\u0101\u0161anu, samazina virszemes noteci un eroziju, k\u0101 ar\u012b palielina lauksaimniec\u012bbas sist\u0113mu notur\u012bbu pret sausumu, vienlaikus veicinot vesel\u012bg\u0101ku augsni un ekosist\u0113mas.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Augu seka<\/strong><\/td><td>Lauksaimniec\u012bbas prakse, kur\u0101 vien\u0101 un taj\u0101 pa\u0161\u0101 lauk\u0101 sec\u012bgi audz\u0113 da\u017e\u0101dus kult\u016braugus saska\u0146\u0101 ar pl\u0101notu vair\u0101ku gadu ciklu, parasti mainot graudaugus, p\u0101k\u0161augus un sak\u0146augus. T\u0101 tiek \u012bstenota, mainot kult\u016braugu veidus pa sezon\u0101m vai gadiem, lai l\u012bdzsvarotu bar\u012bbas vielu izmanto\u0161anu, uzlabotu augsnes strukt\u016bru un p\u0101rtrauktu kait\u0113k\u013cu un slim\u012bbu ciklus. \u0160\u012b prakse uzlabo augsnes augl\u012bbu, samazina nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c \u0137\u012bmiskajiem l\u012bdzek\u013ciem, uzlabo \u016bdens aizturi un infiltr\u0101ciju, k\u0101 ar\u012b veicina notur\u012bg\u0101ku un ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ku lauksaimniec\u012bbas sist\u0113mu att\u012bst\u012bbu.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Starpkult\u016bras<\/strong><\/td><td>Lauksaimniec\u012bbas prakse, kur\u0101 vien\u0101 un taj\u0101 pa\u0161\u0101 lauk\u0101 vienas aug\u0161anas sezonas laik\u0101 vienlaikus audz\u0113 divas vai vair\u0101kas kult\u016bras. Kult\u016braugi tiek izvietoti miks\u0113t\u0101 veid\u0101 vai atsevi\u0161\u0137\u0101s rind\u0101s, lai optimiz\u0113tu gaismas, \u016bdens un augsnes bar\u012bbas vielu izmanto\u0161anu. \u0160\u012b pieeja uzlabo resursu izmanto\u0161anas efektivit\u0101ti, veicina augsnes augl\u012bbu, pateicoties savstarp\u0113ji papildino\u0161\u0101m augu mijiedarb\u012bb\u0101m, un pal\u012bdz samazin\u0101t kait\u0113k\u013cu un slim\u012bbu izplat\u012bbu. Starpkult\u016bru audz\u0113\u0161ana ar\u012b palielina augsnes segumu, samazina eroziju un bar\u012bbas vielu zudumus, k\u0101 ar\u012b veicina notur\u012bg\u0101ku un daudzveid\u012bg\u0101ku lauksaimniec\u012bbu.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Za\u013c\u0101s joslas, buferjoslas un dz\u012bv\u017eogi<\/strong><\/td><td>Line\u0101ri ve\u0123et\u0101cijas elementi (z\u0101laugu, kr\u016bmu vai koku joslas), kas tiek ier\u012bkoti vai uztur\u0113ti gar lauku mal\u0101m, \u016bdenstec\u0113m vai lauksaimniec\u012bbas ainav\u0101, lai p\u0101rtvertu virszemes noteci un samazin\u0101tu sedimentu, bar\u012bbas vielu un pies\u0101r\u0146ojo\u0161o vielu non\u0101k\u0161anu no lauksaimniec\u012bbas zem\u0113m apk\u0101rt\u0113j\u0101 vid\u0113.\u00a0 Papildus \u016bdens kvalit\u0101tes uzlabo\u0161anai un augsnes erozijas samazin\u0101\u0161anai, tie veicina biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu, nodro\u0161ina dz\u012bvot\u0146u savienojam\u012bbu un uzlabo lauksaimniec\u012bbas ainavu ekolo\u0123isko funkcion\u0113\u0161anu.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Da\u013c\u0113ji dabisko z\u0101l\u0101ju uztur\u0113\u0161ana\/ ilgtsp\u0113j\u012bga apsaimnieko\u0161ana<\/strong><\/td><td>Ietver eso\u0161o z\u0101l\u0101ju ekosist\u0113mu aizsardz\u012bbu un to apsaimnieko\u0161anu t\u0101, lai ilgtermi\u0146\u0101 tiktu uztur\u0113tas to ekolo\u0123isk\u0101s funkcijas un produktivit\u0101te. Pieeja tiek \u012bstenota, izmantojot t\u0101das prakses k\u0101 kontrol\u0113ta gan\u012b\u0161ana, atbilsto\u0161i p\u013cau\u0161anas re\u017e\u012bmi, p\u0101rgan\u012b\u0161anas nov\u0113r\u0161ana un viet\u0113j\u0101s ve\u0123et\u0101cijas saglab\u0101\u0161ana. \u0160ie pas\u0101kumi pal\u012bdz uztur\u0113t augsnes strukt\u016bru un augl\u012bbu, uzlabo \u016bdens infiltr\u0101ciju, samazina augsnes eroziju un bar\u012bbas vielu nopl\u016bdi, k\u0101 ar\u012b veicina biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu, vienlaikus saglab\u0101jot z\u0101l\u0101ju ainavu ekolo\u0123isk\u0101s un biomasas ra\u017eo\u0161anas funkcijas.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Sediment\u0101cijas d\u012b\u0137i<\/strong><\/td><td>M\u0101ksl\u012bgi izveidoti baseini, kas paredz\u0113ti \u016bdens uzkr\u0101\u0161anai un noteces \u016bde\u0146u sav\u0101k\u0161anai no apk\u0101rt\u0113j\u0101m teritorij\u0101m. Tie tiek ier\u012bkoti, izveidojot d\u012b\u0137i, kas uztver \u016bdeni no dren\u0101\u017eas sist\u0113m\u0101m, laukiem, me\u017ea teritorij\u0101m vai apb\u016bv\u0113t\u0101m virsm\u0101m. \u016adenim ilgsto\u0161i uzturoties d\u012b\u0137\u012b, nogulsn\u0113jas sedimenti un tiek aiztur\u0113ti pies\u0101r\u0146ot\u0101ji, pirms \u016bdens pak\u0101peniski tiek novad\u012bts, iztvaiko vai infiltr\u0113jas apk\u0101rt\u0113j\u0101 vid\u0113.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Apme\u017eo\u0161ana<\/strong><\/td><td>Ietver me\u017ea\u00a0 izveidi vai atjauno\u0161anu teritorij\u0101s, kur koki iepriek\u0161 nav biju\u0161i vai ir tiku\u0161i izcirsti. T\u0101 tiek \u012bstenota, st\u0101dot kokus vai \u013caujot notikt dabiskai me\u017ea atjauno\u0161anai degrad\u0113t\u0101s teritorij\u0101s, pamest\u0101s lauksaimniec\u012bbas zem\u0113s vai izcirtumos, v\u0113lams izmantojot viet\u0113j\u0101s vai lok\u0101li piel\u0101gotas sugas. Atbilsto\u0161os ekolo\u0123iskos apst\u0101k\u013cos \u0161ie pas\u0101kumi veicina\u00a0 dabisk\u0101ka ve\u0123et\u0101cijas seguma atjauno\u0161anu, uzlabo \u016bdens infiltr\u0101ciju un augsnes stabilit\u0101ti, samazina virszemes noteci un eroziju, k\u0101 ar\u012b veicina biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu, vienlaikus stiprinot ainavu ekolo\u0123isk\u0101s funkcijas.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Agrome\u017esaimniec\u012bba<\/strong><\/td><td>Apsaimnieko\u0161anas pieeja, kur\u0101 koki vai kr\u016bmi tiek m\u0113r\u0137tiec\u012bgi integr\u0113ti kop\u0101 ar kult\u016braugiem un\/vai lopkop\u012bbu vien\u0101 lauksaimniec\u012bbas sist\u0113m\u0101. Pieeja tiek \u012bstenota, izmantojot t\u0101das prakses k\u0101 koku st\u0101d\u012b\u0161ana aramzem\u0113s, gan\u012bbu ier\u012bko\u0161ana kokiem apaudz\u0113t\u0101s teritorij\u0101s, kult\u016braugu un m\u0101jlopu integr\u0113\u0161ana daudzfunkcion\u0101l\u0101s ra\u017eo\u0161anas sist\u0113m\u0101s. \u0160\u0101das darb\u012bbas uzlabo augsnes augl\u012bbu, veicina \u016bdens infiltr\u0101ciju, samazina augsnes eroziju un bar\u012bbas vielu zudumus, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161ina dz\u012bvotnes biolo\u0123iskajai daudzveid\u012bbai, vienlaikus saglab\u0101jot produkt\u012bvas un notur\u012bgas lauksaimniec\u012bbas ainavas.<\/td><\/tr><\/tbody><\/table><\/figure>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><a id=\"_Toc228183350\">Me\u017ei<\/a><\/h2>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-table\"><table class=\"table table-hover\"><tbody><tr><td><strong>Apme\u017eo\u0161ana un me\u017ea atjauno\u0161ana izcirtumos<\/strong><\/td><td>Ietver me\u017ea izveidi vai atjauno\u0161anu teritorij\u0101s, kur koki iepriek\u0161 nav biju\u0161i vai ir tiku\u0161i izcirsti. T\u0101 tiek \u012bstenota, st\u0101dot kokus vai \u013caujot notikt dabiskai me\u017ea atjauno\u0161anai degrad\u0113t\u0101s teritorij\u0101s, pamest\u0101s lauksaimniec\u012bbas zem\u0113s vai izcirtumos, v\u0113lams izmantojot viet\u0113j\u0101s vai lok\u0101li piel\u0101gotas sugas. Atbilsto\u0161os ekolo\u0123iskos apst\u0101k\u013cos \u0161ie pas\u0101kumi veicina dabisk\u0101ka ve\u0123et\u0101cijas seguma atjauno\u0161anu, uzlabo \u016bdens infiltr\u0101ciju un augsnes stabilit\u0101ti, samazina virszemes noteci un eroziju, k\u0101 ar\u012b veicina biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu, vienlaikus stiprinot me\u017ea ekosist\u0113mu un ainavu ekolo\u0123isk\u0101s funkcijas.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Maksim\u0101l\u0101s caurpl\u016bdes regul\u0113\u0161ana saimnieciskajos me\u017eos<\/strong><\/td><td>Ietver neliela m\u0113roga in\u017eeniertehniskus risin\u0101jumus, kas paredz\u0113ti \u016bdens pl\u016bsmas pal\u0113nin\u0101\u0161anai un regul\u0113\u0161anai me\u017ea ainav\u0101 nokri\u0161\u0146u vai sniega ku\u0161anas laik\u0101. Tiek \u012bstenoti, veidojot t\u0101dus elementus k\u0101 nelieli aizsprosti, regul\u0113jo\u0161as konstrukcijas, sediment\u0101cijas d\u012b\u0137i vai modific\u0113tas dren\u0101\u017eas sist\u0113mas, kas izvietotas gar me\u017ea ce\u013ciem, gr\u0101vjiem vai \u016bdenstec\u0113m. \u0160\u012bs strukt\u016bras \u012bslaic\u012bgi aiztur un pak\u0101peniski novada noteci, t\u0101d\u0113j\u0101di samazinot maksim\u0101l\u0101s pl\u016bsmas lejtec\u0113 eso\u0161ajos \u016bdenstec\u0113s. \u016adens kust\u012bbas pal\u0113nin\u0101\u0161ana pal\u012bdz mazin\u0101t eroziju, ierobe\u017eo sedimentu p\u0101rvieto\u0161anos, uzlabo \u016bdens infiltr\u0101ciju un veicina stabil\u0101kus hidrolo\u0123iskos apst\u0101k\u013cus me\u017ea sateces baseinos.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Agrome\u017esaimniec\u012bba<\/strong><\/td><td>Apsaimnieko\u0161anas pieeja, kur\u0101 koki vai kr\u016bmi tiek m\u0113r\u0137tiec\u012bgi integr\u0113ti kop\u0101 ar kult\u016braugiem un\/vai lopkop\u012bbu vien\u0101 lauksaimniec\u012bbas sist\u0113m\u0101. Pieeja tiek \u012bstenota, izmantojot t\u0101das prakses k\u0101 koku st\u0101d\u012b\u0161ana aramzem\u0113s, gan\u012bbu ier\u012bko\u0161ana kokiem apaudz\u0113t\u0101s teritorij\u0101s, kult\u016braugu un m\u0101jlopu integr\u0113\u0161ana daudzfunkcion\u0101l\u0101s ra\u017eo\u0161anas sist\u0113m\u0101s. \u0160\u0101das darb\u012bbas uzlabo augsnes augl\u012bbu, veicina \u016bdens infiltr\u0101ciju, samazina augsnes eroziju un bar\u012bbas vielu zudumus, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161ina dz\u012bvotnes biolo\u0123iskajai daudzveid\u012bbai, vienlaikus saglab\u0101jot produkt\u012bvas un notur\u012bgas lauksaimniec\u012bbas ainavas.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Dabiskajiem procesiem tuv\u0101 me\u017esaimniec\u012bba<\/strong><\/td><td>Visp\u0101r\u012bgs apz\u012bm\u0113jums me\u017ea apsaimnieko\u0161anas pieej\u0101m, kuru m\u0113r\u0137is ir saglab\u0101t un veicin\u0101t dabisk\u0101m me\u017ea ekosist\u0113m\u0101m rakstur\u012bg\u0101s strukt\u016bras, sugu daudzveid\u012bbu un ekolo\u0123iskos procesus. T\u0101 tiek \u012bstenota, veicinot jauktas koku audzes, uzturot nep\u0101rtrauktu me\u017ea segumu, sekm\u0113jot dabisko atjauno\u0161anos un saglab\u0101jot biolo\u0123iski vecus kokus un kritalas. \u0160\u012bs prakses palielina struktur\u0101lo daudzveid\u012bbu un atbalsta dabiskos me\u017ea att\u012bst\u012bbas procesus, pal\u012bdzot uztur\u0113t biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu un uzlabot ilgtermi\u0146a notur\u012bbu un me\u017ea ekosist\u0113mu ekolo\u0123isko funkcion\u0113\u0161anu apsaimniekot\u0101s me\u017ea ainav\u0101s.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Izlases cirtes<\/strong><\/td><td>Me\u017ea apsaimnieko\u0161anas prakse, kur\u0101 tiek nocirsti tikai noteikti koki, vienlaikus saglab\u0101jot kop\u0113jo me\u017ea strukt\u016bru. Koki parasti tiek atlas\u012bti, \u0146emot v\u0113r\u0101 t\u0101dus krit\u0113rijus k\u0101 suga, izm\u0113rs, briedums vai vesel\u012bbas st\u0101voklis. \u0160\u012b pieeja \u013cauj ieg\u016bt koksni, vienlaikus saglab\u0101jot me\u017ea\u00a0 vienlaidus kl\u0101jumu, veicinot dabisko atjauno\u0161anos un uzturot me\u017ea ekosist\u0113mas ekolo\u0123isk\u0101s funkcijas. Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar kailcirt\u0113m izlases cirte var samazin\u0101t trauc\u0113jumus augsnei, dz\u012bvotn\u0113m un hidrolo\u0123iskajiem procesiem me\u017ea ainav\u0101.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Past\u0101v\u012bgu me\u017ea plat\u012bbu uztur\u0113\u0161ana, neizmantojot kailcirtes<\/strong><\/td><td>Me\u017ea apsaimnieko\u0161anas pieeja, kur\u0101 tiek uztur\u0113ts vienlaidus me\u017ea kl\u0101jums, izvairoties no kailcirt\u0113m un veicinot dabisko atjauno\u0161anos zem eso\u0161\u0101 vainaga kl\u0101ja. Koki tiek cirsti selekt\u012bvi vai neliel\u0101s grup\u0101s, vienlaikus saglab\u0101jot jauktu un da\u017e\u0101da vecuma me\u017ea strukt\u016bru. \u0160\u012b pieeja veicina da\u017e\u0101du koku sugu, vecumkla\u0161u un biotopu att\u012bst\u012bbu, pal\u012bdzot uztur\u0113t me\u017ea ekosist\u0113mas funkcijas, vienlaikus nodro\u0161inot nep\u0101rtrauktu koksnes ieguvi.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Dabisku me\u017ea ekosist\u0113mu aizsardz\u012bba<\/strong><\/td><td>Ietver me\u017ea ekosist\u0113mu ilgtermi\u0146a aizsardz\u012bbu un uztur\u0113\u0161anu, lai saglab\u0101tu to ekolo\u0123isko integrit\u0101ti, biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu un dabisk\u0101s funkcijas. T\u0101 tiek \u012bstenota, izmantojot t\u0101dus pas\u0101kumus k\u0101 eso\u0161o me\u017ea teritoriju aizsardz\u012bba pret izcir\u0161anu vai degrad\u0101ciju, intens\u012bvas apsaimnieko\u0161anas vai resursu ieguves ierobe\u017eo\u0161ana un dabisko me\u017ea strukt\u016bru un procesu uztur\u0113\u0161ana. \u0160ie pas\u0101kumi pal\u012bdz saglab\u0101t dz\u012bvotnes, regul\u0113t \u016bdens un augsnes procesus, k\u0101 ar\u012b uztur\u0113t me\u017ea ainavu ekolo\u0123isk\u0101s funkcijas.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Sediment\u0101cijas d\u012b\u0137i<\/strong><\/td><td>M\u0101ksl\u012bgi izveidoti baseini, kas paredz\u0113ti past\u0101v\u012bgai \u016bdens uzkr\u0101\u0161anai un noteces \u016bde\u0146u sav\u0101k\u0161anai no apk\u0101rt\u0113j\u0101m teritorij\u0101m. Tie tiek ier\u012bkoti, izveidojot d\u012b\u0137i, kas uztver \u016bdeni no dren\u0101\u017eas sist\u0113m\u0101m, laukiem, me\u017ea teritorij\u0101m vai apb\u016bv\u0113t\u0101m virsm\u0101m. \u016adenim ilgsto\u0161i uzturoties d\u012b\u0137\u012b, nogulsn\u0113jas sedimenti un tiek aiztur\u0113ti pies\u0101r\u0146ot\u0101ji, pirms \u016bdens pak\u0101peniski tiek novad\u012bts, iztvaiko vai infiltr\u0113jas apk\u0101rt\u0113j\u0101 vid\u0113.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Me\u017ea buferjoslas gar \u016bdenstilp\u0113m<\/strong><\/td><td>Me\u017ea ve\u0123et\u0101cijas josla, kas tiek izveidota vai uztur\u0113ta gar up\u0113m, strautiem vai citiem \u016bdensobjektiem, lai aizsarg\u0101tu un uzlabotu \u016bdens un krastu ekosist\u0113mas. Me\u017ea buferzonas pal\u012bdz filtr\u0113t sedimentus un pies\u0101r\u0146ojo\u0161\u0101s vielas no virszemes noteces, stabiliz\u0113 upju krastus, regul\u0113 \u016bdens temperat\u016bru, nodro\u0161inot no\u0113nojumu, k\u0101 ar\u012b veicina dz\u012bvot\u0146u pieejam\u012bbu un ekolo\u0123isko savienojam\u012bbu gar \u016bdenste\u010du koridoriem.<\/td><\/tr><\/tbody><\/table><\/figure>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><a id=\"_Toc228183351\">J\u016bra un piekraste<\/a><\/h2>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-table\"><table class=\"table table-hover\"><tbody><tr><td><strong>Ar gliemen\u0113m apaugu\u0161u akme\u0146aino s\u0113k\u013cu (rifu) atjauno\u0161ana vai veido\u0161ana<\/strong><\/td><td>Ietver degrad\u0113tu vai izzudu\u0161u dabisko glieme\u0146u rifu atjauno\u0161anu vai to m\u0101ksl\u012bgu izveidi, lai veicin\u0101tu un stiprin\u0101tu t\u0101das ekosist\u0113mas funkcijas k\u0101 dz\u012bvot\u0146u nodro\u0161in\u0101\u0161ana, \u016bdens filtr\u0101cija un bar\u012bbas vielu aprite.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Glieme\u0146u akvakult\u016bra<\/strong><\/td><td>Audz\u0113jot gliemenes, t\u0101s filtr\u0113 fitoplanktonu un citas suspend\u0113t\u0101s da\u013ci\u0146as, t\u0101dej\u0101di samazinot bar\u012bbas vielu daudzumu j\u016bras \u016bden\u012b. Iev\u0101cot akvakult\u016br\u0101 sara\u017eoto glieme\u0146u biomasu,\u00a0 bar\u012bbas vielas\u00a0 tiek iz\u0146emtas no j\u016bras vides.<\/td><\/tr><tr><td><strong>\u201cDz\u012bvie krasti\u201d<\/strong><\/td><td>Dab\u0101 balst\u012btu krasta l\u012bnijas stabiliz\u0101cijas pas\u0101kumu \u012bsteno\u0161ana, integr\u0113jot mitr\u0101ju ve\u0123et\u0101ciju, gliemen\u0113m apaugu\u0161us rifus vai citas biog\u0113nas strukt\u016bras, lai mazin\u0101tu eroziju, vienlaikus uzlabojot dz\u012bvot\u0146u nodro\u0161in\u0101jumu, bar\u012bbas vielu aizturi un \u016bdens kvalit\u0101ti.<\/td><\/tr><tr><td><strong>A\u013c\u0123u akvakult\u016bras<\/strong><\/td><td>Makroa\u013c\u0123u audz\u0113\u0161ana ar m\u0113r\u0137i iz\u0146emt no j\u016bras vides iz\u0161\u0137\u012bdu\u0161\u0101s bar\u012bbas vielas, t\u0101s iek\u013caujot a\u013c\u0123u biomas\u0101, un p\u0113c tam nov\u0101cot biomasu, lai bar\u012bbas vielas tiktu iz\u0146emtas no j\u016bras vides pavisam.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Peldo\u0161ie piekrastes mitr\u0101ji<\/strong><\/td><td>Peldo\u0161u, ar ve\u0123et\u0101ciju apaudz\u0113tu sist\u0113mu izvieto\u0161ana, kur\u0101s augi un ar tiem saist\u012bt\u0101s mikroorganismu kopienas veicina bar\u012bbas vielu uz\u0146em\u0161anu, p\u0101rveidi un aizturi, t\u0101d\u0113j\u0101di uzlabojot \u016bdens kvalit\u0101ti piekrastes un p\u0101rejas ekosist\u0113m\u0101s.<\/td><\/tr><\/tbody><\/table><\/figure>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><a id=\"_Toc228183352\">Sald\u016bde\u0146i<\/a><\/h2>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-table\"><table class=\"table table-hover\"><tbody><tr><td><strong>Palie\u0146u atjauno\u0161ana un apsaimnieko\u0161ana<\/strong><\/td><td>Ietver dabisk\u0101s savienojam\u012bbas atjauno\u0161anu starp up\u0113m un to palien\u0113m, lai atjaunotu \u016bdens aiztur\u0113\u0161anas sp\u0113ju un ekolo\u0123isk\u0101s funkcijas. Pieeja tiek \u012bstenota, veicot t\u0101dus pas\u0101kumus k\u0101 upju aizsargdambju no\u0146em\u0161ana vai p\u0101rveido\u0161ana, dabisk\u0101s upes gultnes dinamikas atjauno\u0161ana, mitr\u0101ju vai d\u012b\u0137u izveide palie\u0146u teritorij\u0101s, k\u0101 ar\u012b viet\u0113j\u0101s ve\u0123et\u0101cijas un krastu biotopu atjauno\u0161ana. \u0160ie pas\u0101kumi \u013cauj palien\u0113m uzkr\u0101t un pak\u0101peniski novad\u012bt \u016bdeni palu un augsta caurpl\u016bduma laik\u0101, vienlaikus veicinot biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu un upju ainavu ekolo\u0123isko funkcion\u0113\u0161anu.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Upes gultnes dabisk\u0101 materi\u0101la atjauno\u0161ana<\/strong><\/td><td>Ietver dabisk\u0101 sedimentu sast\u0101va un izkliedes atjauno\u0161anu up\u0113s, kuras main\u012btas cilv\u0113ka darb\u012bbas ietekm\u0113, piem\u0113ram, regul\u0113\u0161anas, bagar\u0113\u0161anas vai aizsprostu rad\u012bt\u0101s sedimentu aiztures d\u0113\u013c. Pieeja tiek \u012bstenota, veicot t\u0101dus pas\u0101kumus k\u0101 dabisko nogulumu (grants, smilts vai o\u013cu) pievieno\u0161ana vai p\u0101rdale, k\u0101 ar\u012b m\u0101ksl\u012bgu vai sabl\u012bv\u0113tu substr\u0101tu no\u0146em\u0161ana, lai atjaunotu dabisko sedimentu dinamiku. \u0160\u012bs darb\u012bbas pal\u012bdz atjaunot dabiskos upes gultnes procesus un uzlabot dz\u012bvot\u0146u kvalit\u0101ti \u016bdens organismiem.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Upes l\u012bkumu atjauno\u0161ana (meandr\u0113\u0161ana)<\/strong><\/td><td>Pas\u0101kums, kura m\u0113r\u0137is ir atjaunot dabisko l\u012bkumoto upes tec\u0113jumu, kas iepriek\u0161 ir ticis iztaisnots vai regul\u0113ts. Tiek \u012bstenots, p\u0101rveidojot upes gultni t\u0101, lai atjaunotu dabiskos l\u012bkumus un izliekumus, bie\u017ei vien vienlaikus atjaunojot dabiskos gultnes izm\u0113rus un saikni ar palieni. \u0160\u012bs darb\u012bbas pal\u012bdz atjaunot dabisko straumes\/\u016bdens tec\u0113juma re\u017e\u012bmu, samazin\u0101t pl\u016bsmas \u0101trumu un atjaunot dz\u012bvotnes un ekolo\u0123iskos procesus upes koridor\u0101.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Upes dabisk\u0101 tec\u0113juma atjauno\u0161ana, izmantojot laukakme\u0146us, grants materi\u0101lu, koku stumbrus un\/vai zarus<\/strong><\/td><td>Ietver dabisku materi\u0101lu ievieto\u0161anu upes gultn\u0113, lai atjaunotu struktur\u0101lo daudzveid\u012bbu un dabiskos hidrolo\u0123iskos apst\u0101k\u013cus. Pas\u0101kumi tiek \u012bstenoti, upes tec\u0113 vai gultn\u0113 ievietojot t\u0101dus elementus k\u0101 grants, o\u013ci, liel\u0101ki laukakme\u0146i vai koksnes materi\u0101li, tostarp ba\u013c\u0137i un zari. \u0160ie materi\u0101li rada pl\u016bsmas vari\u0101cijas, stabiliz\u0113 nogulumus un veido dz\u012bvotnes \u016bdens organismiem, t\u0101d\u0113j\u0101di pal\u012bdzot atjaunot dabiskos upju procesus un ekolo\u0123isk\u0101s funkcijas.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Upes later\u0101l\u0101s savienojam\u012bbas atjauno\u0161ana<\/strong><\/td><td>Ietver dabisk\u0101s hidrolo\u0123isk\u0101s savienojam\u012bbas atjauno\u0161anu starp up\u0113m un blakus eso\u0161iem \u016bdens elementiem, piem\u0113ram, palie\u0146u ezeriem, mitr\u0101jiem, s\u0101ntec\u0113m vai vecup\u0113m, kas cilv\u0113ka darb\u012bbas rezult\u0101t\u0101 ir tiku\u0161as atdal\u012btas. Pas\u0101kums tiek \u012bstenots, veicot t\u0101das darb\u012bbas k\u0101 barjeru no\u0146em\u0161ana, biju\u0161o savienojumu atv\u0113r\u0161ana vai aizsargdambju p\u0101rveido\u0161ana, lai nodro\u0161in\u0101tu \u016bdens apmai\u0146u starp upi un apk\u0101rt\u0113jiem \u016bdensobjektiem. \u0160\u012bs darb\u012bbas pal\u012bdz atjaunot dabisko pl\u016bsmas dinamiku, uzlabot dz\u012bvot\u0146u savienojam\u012bbu un veicin\u0101t upju un palie\u0146u ekosist\u0113mu ekolo\u0123isko funkcion\u0113\u0161anu.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Dabiska krastu nostiprin\u0101\u0161ana (izmantojot ve\u0123et\u0101ciju)<\/strong><\/td><td>Upju apsaimnieko\u0161anas pieeja, kur\u0101 krastu nostiprin\u0101\u0161anai un erozijas mazin\u0101\u0161anai izmanto augus. T\u0101 tiek \u012bstenota, ier\u012bkojot vai uzturot z\u0101laugu, kr\u016bmu un koku ve\u0123et\u0101ciju gar upju krastiem, kur to sak\u0146u sist\u0113mas nostiprina augsni un pasarg\u0101 krastu no izskalo\u0161anas. Ve\u0123et\u0101cija ar\u012b pal\u0113nina \u016bdens pl\u016bsmu krasta tuvum\u0101 un pal\u012bdz uztur\u0113t dabiskos upes krasta biotopus un ekolo\u0123iskos procesus.<\/td><\/tr><\/tbody><\/table><\/figure>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><a id=\"_Toc228183353\">Mitr\u0101ji<\/a><\/h2>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-table\"><table class=\"table table-hover\"><tbody><tr><td><strong>Degrad\u0113to mitr\u0101ju atjauno\u0161ana<\/strong><\/td><td>Ietver degrad\u0113tu vai nosusin\u0101tu mitr\u0101ju ekosist\u0113mu dabisko hidrolo\u0123isko apst\u0101k\u013cu, ve\u0123et\u0101cijas un ekolo\u0123isko funkciju atjauno\u0161anu. T\u0101 tiek \u012bstenota, veicot t\u0101dus pas\u0101kumus k\u0101 dabisk\u0101 \u016bdens re\u017e\u012bma atjauno\u0161ana, melior\u0101cijas infrastrukt\u016bras likvid\u0113\u0161ana, dabisk\u0101s mitr\u0101ju ve\u0123et\u0101cijas atjauno\u0161ana un mitr\u0101ju savienojuma atjauno\u0161ana ar up\u0113m vai palien\u0113m. \u0160\u012bs darb\u012bbas pal\u012bdz atjaunot dabiskos \u016bdens uzkr\u0101\u0161anas un att\u012br\u012b\u0161anas procesus, vienlaikus veicinot biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu un mitr\u0101ju ainavu ekolo\u0123isko funkcion\u0113\u0161anu.<\/td><\/tr><tr><td><strong>M\u0101ksl\u012bgu un da\u013c\u0113ji m\u0101ksl\u012bgu mitr\u0101ju veido\u0161ana<\/strong><\/td><td>Ietver in\u017eeniertehniski veidotas sist\u0113mas, kas paredz\u0113tas dabisko mitr\u0101ju funkciju atdarin\u0101\u0161anai. Tie tiek izveidoti, modific\u0113jot reljefu un regul\u0113jot \u016bdens pl\u016bsmas, lai nodro\u0161in\u0101tu mitr\u0101jiem rakstur\u012bgus apst\u0101k\u013cus ar atbilsto\u0161iem \u016bdensaugiem un augsni. \u0160\u012bs sist\u0113mas tiek izmantotas t\u0101diem m\u0113r\u0137iem k\u0101 notek\u016bde\u0146u att\u012br\u012b\u0161ana, lietus\u016bde\u0146u apsaimnieko\u0161ana, \u016bdens uzkr\u0101\u0161ana vai dz\u012bvot\u0146u izveide, vienlaikus nodro\u0161inot da\u013cu no dabisko mitr\u0101ju ekolo\u0123iskaj\u0101m funkcij\u0101m.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Piekrastes ies\u0101\u013co mitr\u0101ju un lag\u016bnu hidrolo\u0123isk\u0101 re\u017e\u012bma atjauno\u0161ana<\/strong><\/td><td>Ietver dabisko vai da\u013c\u0113ji dabisko \u016bdens re\u017e\u012bmu atjauno\u0161anu piekrastes mitr\u0101jos, kas ir p\u0101rveidoti nosusin\u0101\u0161anas, infrastrukt\u016bras izveides vai \u016bdens apsaimnieko\u0161anas izmai\u0146u ietekm\u0113. Pieeja tiek \u012bstenota, veicot t\u0101dus pas\u0101kumus k\u0101 \u016bdens apmai\u0146as atjauno\u0161ana ar apk\u0101rt\u0113jiem mitr\u0101jiem vai piekrastes \u016bde\u0146iem, dren\u0101\u017eas strukt\u016bru modific\u0113\u0161ana vai likvid\u0113\u0161ana, k\u0101 ar\u012b dabisk\u0101s appl\u016b\u0161anas un \u016bdens l\u012bme\u0146a dinamikas atjauno\u0161ana. Pas\u0101kuma m\u0113r\u0137is ir atjaunot hidrolo\u0123iskos apst\u0101k\u013cus, kas nodro\u0161ina mitr\u0101ju biotopus un ekolo\u0123iskos procesus ies\u0101\u013co mitr\u0101ju un piekrastes \u016bdenstilpju sist\u0113m\u0101s.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Peldo\u0161o salu izveide<\/strong><\/td><td>M\u0101ksl\u012bgas, peldo\u0161as platformas, kas apst\u0101d\u012btas ar \u016bdensaugiem un peld \u016bdenstilpju virspus\u0113. Augu saknes sniedzas \u016bden\u012b, kur t\u0101s mijiedarbojas ar apk\u0101rt\u0113jo \u016bdens vidi un nodro\u0161ina virsmas mikroorganismu kopien\u0101m. \u0160\u012bs sist\u0113mas tiek izmantotas \u016bdens kvalit\u0101tes uzlabo\u0161anai un dz\u012bvot\u0146u nodro\u0161in\u0101\u0161anai, veicinot t\u0101dus procesus k\u0101 bar\u012bbas vielu uz\u0146em\u0161ana, sedimentu aiztur\u0113\u0161ana un biolo\u0123isk\u0101 filtr\u0101cija.<\/td><\/tr><tr><td><strong>Mitr\u0101ju atjauno\u0161ana, pievadot sald\u016bdeni<\/strong><\/td><td>Mitr\u0101ju vai \u016bdens ekosist\u0113mu atjauno\u0161anas pas\u0101kums, kura m\u0113r\u0137is ir atjaunot atbilsto\u0161us \u016bdens apst\u0101k\u013cus teritorij\u0101s, kur\u0101s ir samazin\u0101ta sald\u016bdens piepl\u016bde vai palielin\u0101jusies s\u0101\u013cuma ietekme. Pieeja tiek \u012bstenota, pievadot sald\u016bdeni caur kan\u0101liem, kontrol\u0113tiem \u016bdens novad\u012b\u0161anas vai padeves re\u017e\u012bmiem, k\u0101 ar\u012b izmantojot \u016bdens apsaimnieko\u0161anas infrastrukt\u016bru, lai atjaunotu dabiskos hidrolo\u0123iskos re\u017e\u012bmus. \u0160\u012b pieeja tiek izmantota, lai atjaunotu ekolo\u0123iskos apst\u0101k\u013cus un atbalst\u012btu dz\u012bvotnes mitr\u0101jos, lag\u016bn\u0101s, purvos vai cit\u0101s \u016bdenstilp\u0113s, kur\u0101s ir main\u012bjusies sald\u016bdens pieejam\u012bba.<\/td><\/tr><\/tbody><\/table><\/figure>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Dab\u0101 balst\u012btie risin\u0101jumi eitrofik\u0101cijas mazin\u0101\u0161anai Lauksaimniec\u012bbas zemes Polderu renaturaliz\u0101cija Ietver dabisk\u0101ku apst\u0101k\u013cu atjauno\u0161anu polderu ainav\u0101s \u2013 zem\u0101s teritorij\u0101s, kas norobe\u017eotas ar dambjiem un kur\u0101s \u016bdens re\u017e\u012bms tiek regul\u0113ts. T\u0101 tiek \u012bstenota, piel\u0101gojot dren\u0101\u017eas sist\u0113mas un s\u016bk\u0146u staciju darb\u012bbu vai ar\u012b &#8230;<\/p>\n","protected":false},"author":314,"featured_media":0,"parent":471,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"_acf_changed":false,"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"class_list":["post-474","page","type-page","status-publish","hentry"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/474","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/wp-json\/wp\/v2\/users\/314"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=474"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/474\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":496,"href":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/474\/revisions\/496"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/471"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/sisu.ut.ee\/create-project\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=474"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}